Pētera imperatore 2

Voltērs lietuviešu bajāres Martas Skovroņskas – cara Pētera I sievas un Krievijas pirmās imperatores Katrīnas I – dzīvi ir raksturojis kā “visneticamāko stāstu par XVIII gadsimta Pelnrušķītes augšupceļu”. Taču šis romāns, kas balstīts autentiskos attiecīgā laikmeta avotos, sagrauj jebkādus pasaku stereotipus.

Rīts, kas aizsāk imperatores agonijas pēdējās divpadsmit stundas. Nepielūdzami tuvojoties nāves un Dieva tiesas mirklim, šajā pasaulē izsīkstošais laiks Katrīnas atmiņā izkārto atmiņas, kas kļūst par dzīves pārskatu.
Varas virsotni sasniegusi valdniece, sieviete, kura pārkāpusi brieduma slieksnim, atkal un atkal dzemdējoša un sērojoša māte, dižena cilvēka sieva. Divi ceļojumi – uz Rietumiem un uz Austrumiem – liks viņai aizdomāties, kāda ir impērija, kuru veido viņas vīrs, un par ko kļuvusi viņa pati. Viņa, kas stojiski norij pazemojumus, slepus palīdz Aleksandram Menšikovam, balansē starp varu un bezdibeni, nožēlas grauzta, dumpīga. Liktenis viņai piešķīris gandrīz visas lomas, kādas vien sievietei var tikt. Taču pēdējā ceļojumā pa savas dvēseles dziļākajiem nostūriem viņa meklē atbildes: vai vara atbrīvo vai iesloga? Uz kuru pusi nosvērsies Pastarās tiesas svaru kausi?

Tas ir stāsts par Austrumu un Rietumu kultūru un mentalitāšu sadursmi toksiskā laulībā. Stāsts par laiku un vardarbību. Par psiholoģisku un alkohola atkarību, par sašķeltām personībām, kas sevi pārrada no jauna, par postošu karu un par sapņiem, kas dzemdina nemirstīgu skaistumu.

“Kristina Sabaļauskaite ir viena no stiprākajām un izteiksmīgākajām vēsturiskā romāna balsīm Eiropā.”
Olga Tokarčuka, 2018. gada Nobela prēmijas literatūrā un Man Booker International prēmijas laureāte

“Sabaļauskaites daiļradē mēs sastopamies ar literatūru, kura pārkāpj ierastās robežas un stāsta par būtiskām, fundamentālām kultūras pieredzēm.” Tygodnik Powszechny

Mākslas vēstures zinātņu doktores, rakstnieces Kristinas Sabaļauskaites vēsturiskais romāns Pētera imperatore II ¬– diloģijas otrā grāmata – balstās vispusīgos un izsmeļošos laikmeta pētījumos, autentiskos avotos, vēsturisko personu vēstulēs, kas saglabājušās līdz mūsdienām, un lieliski atklāj mentalitāšu kulturoloģisko vēsturi.

Autores sarakstītā tetraloģija “Silva rerum” izpelnījās lielu ārvalstu lasītāju uzmanību, atkārtotus izdevumus un kritiķu atzinību, un Latvijā 2014. gadā “Silva rerum” iekļuva latviešu lasītāju visu laiku mīļāko grāmatu simtniekā.

Lietuvā “Silva rerum” cikla romāni izpelnījās šādus apbalvojumus: Jurgas Ivanauskaites prēmija (2008), Gada grāmata (2009, 2011), Ļuda Dovidēna prēmija (2015). Autore 2011. gadā tika apbalvota ar Sv. Kristapa statueti par Viļņas atspoguļojumu literatūrā. Lietuvas lasītāji 2018. gadā, izraudzīdamies 100 simtgades grāmatas, “Silva rerum” atvēlēja trešo vietu.

No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.