Vācot padomju folkloru

Jaunākais nozares vēstures pētījums aizved aizraujošā ceļojumā uz pēckara pirmo desmitgadi un izseko folkloristu gaitas Tukuma, Siguldas, Cēsu, Ventspils citos Latvijas rajonos, kur no 1947. līdz 1954. gadam tika rīkotas zinātniskās folkloras vākšanas ekspedīcijas. Tautasdziesmas par Staļinu, sakāmvārdi par kolhozu, pionieru dzeja un sienas avīžu virsraksti ir tikai daļa no tā laika padomju folkloras materiāliem, kas mūsdienās atrodami Latviešu folkloras krātuvē. Grāmata ir pētījums par šī neērtā kultūras mantojuma tapšanu, izmantošanu propagandas darbā, vākšanu un interpretēšanu. Pirmā pētījuma daļa ir veltīta Folkloras Institūta akadēmiskajām aizkulisēm un unikālos arhīvu materiālos balstītai institucionālajai vēsturei vēlīnā staļinisma laikā, savukārt otrajā daļā ir apkopoti tipiskākie un interesantākie no vairāk nekā 5000 padomju folkloras materiāliem, kas tika savākti astoņās ekspedīcijās. Līdztekus aprakstīti folkloristu lauka darba tuvplāni un padomju folkloras radīšanā iesaistītie teicēji un organizācijas, sniedzot arī ieskatu laikmeta kultūras loģikā. Grāmatas pielikumos publicēti arī oriģināli tā laika dokumenti un attēli. Grāmata ir iecerēta kā folkloristikas pienesums kultūras procesu pētniecībai Staļina totalitārā režīma gaisotnē, kam pēdējo gadu laikā ir veltīta Ilzes Konstantes "Staļina garā ēna Latvijas tēlotājā mākslā 1940–1956" (Neputns, 2017) un Arnolda Klotiņa "Mūzika pēckara staļinismā" (LU LFMI, 2018).