Saulesbrāļi jeb tumšo viduslaiku stāstiņi

Komiska filozofēšana itāliešu garā
Apgāds “Lietusdārzs” laidis klajā grāmatu, kas lasītājam pirmajā brīdī atsauks atmiņā “Dekameronu”, Fellīni filmas, saules kveldētu dienvidu ainavu vai ko citu Itālijai, šķiet, tikpat būtisku, neatņemamu. Arī šis darbs – “Saulesbrāļi jeb Tumšo viduslaiku stāstiņi” (oriģināla nosaukums: „Storiedell’ anno Mille”)– ir ļoti itālisks un ļoti savdabīgs.
Tas ir komisks vēsturiski filozofisks romāns bērniem, pusaudžiem un visiem pārējiem. Itālijā šis darbs tiek regulāri izdots atkārtoti un ir iekļauts skolas mācību programmās.Tā autori ir divi izcili literāti, 20. gadsimta Itālijas literatūras klasiķi.
Tonīno Gverra (1920–2012) – dzejnieks un rakstnieks, kas citās valstīs vairāk pazīstams kā kinoscenārists (sadarbojies ar režisoriem Antonioni, De Siku, Fellīni u.c.; viņa veikumu raksturo scenāriji filmām „Amarkord”, „Kazanova ’70”, „Džindžera un Freds”, „Zabriskie Point”, „Saulespuķes”; trīs Oskara nominācijas). Vairākus kinoscenārijus sarakstījis kopā ar Luidži Malerbu.
Luidži Malerba (1928–2008) – filozofs, rakstnieks un literatūras kritiķis, vairāk nekā 20 romānu autors un daudzu literāru prēmiju laureāts; sarakstījis arī vairākas bērnu grāmatas un – kopā ar Tonīno Gverru – stāstiņus par bruņinieku Muškāvi (oriģ. Millemosche), kas 20. gs. astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados tika izdoti komiksu veidā un Itālijā kļuva tik populāri, ka uz to pamata vēlāk radās vesels romāns bērniem. Tā sižets ir arī Itālijas televīzijas filmas pamatā.
Romāns lasītāju “iesviež” agrīnajos viduslaikos tagadējās Itālijas zemēs. Divi klaidoņi, Cīpsla un Gāmurs, satiekas ar bruņinieku Muškāvi, un visi trīs pļāpādami, savā modē filozofēdami un mocīdamies ar izsalkumu, viņi klīst pa Apenīnu pussalas ceļiem un piedzīvo daudz dažādu viduslaikiem raksturīgu notikumu. Meklēdami pārtiku un jumtu virs galvas, viņi ierodas klosterī un vēlāk tik tikko izglābjas no ķeceru sārta liesmām; trijotnei uzbrūk bruņinieku vanagi, kas palaisti pīļu medībās; viņi redz mēra skartu pilsētu; salīgst par algotņiem un piedalās cietokšņa aplenkšanā, turklāt Muškāvis kļūst par algotņu armijas kapteiņa labo roku; viņi atvaira saracēņu uzbrukumu.
Trīs saulesbrāļi Cīpsla, Gāmurs un Muškāvis arvien iekuļas smieklīgās un absurdās ķezas, un viņu sarunas ir pilnas jocīgu pārpratumu un paradoksu. Taču tā nav vienkārša lasītāju smīdināšana. Pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, – itāliešu neoreālisma kinokomēdijas, smiekli caur asarām. Tas ir humors un smalka ironija, kas attīsta līdzi domāšanu un līdzi jušanu, liek analizēt situācijas, varoņu rīcību un jo sevišķi motīvus, kas viņus vada.
Romāns ir maza dzīves un filozofijas mācībgrāmata, piesātināts ar eksistenciālām problēmām, ko varoņiem nākas risināt, tikai tas viss nenotiek uz latviešu bērnu literatūrā pierastās, mīlīgās “lācīša Pūka pasaulītes” fona. Šeit katrā nodaļā atklājas kaut kas no pieaugušo pasaules skarbuma.
Romānu radoši latviskojusi tulkotāja Tamāra Liseka. Paraupjā valoda no tulkotājas prasījusi filigrānu darbu – tas ir vēl viens no paradoksiem, kas saistīts ar šo sacerējumu.
Grāmatu bagātina latviešu karikatūru meistara Gata Šļūkas vērienīgās ilustrācijas.
Šis izdevums priecēs bērnus un pusaudžus, turklāt arī atdzīvinās skolā apgūstamo vēstures mācību vielu, ļaus to labāk iegaumēt un apjēgt.
Aizraujošs ceļojums ir iespējams arī pieaugušajiem, gan tiem, kuriem tuva negaidītiem pārsteigumiem pārpilnā Itālijas kultūra, gan tiem, kuri ne iedomāties nespēj, ka par ļoti nopietnām parādībām, pat mēri, iespējams runāt caur smiekliem.