Gaišais ceļš

21. gadsimta Eiropas ļaudis ne vien Vācijā, Spānijā vai Nīderlandē, bet arī Latvijā, nespēja un vēl joprojām nespēj iedomāties, ka mūsdienās iespējams kas tāds. Gan viduslaiki, gan svētā inkvizīcija taču ir tikai rakstos un filmās lasītais un skatītais. Mums vēl ir holokaustu upuru un Gulagā izdzīvojušo liecības, arī literāros sacerējumos ietvertie baiso pieredžu fakti, bet šī grāmata “pārspēj” jebkuras fantāzijas par izstrādātu necilvēcības sistēmu, kas turpinās. Šodien. Eiropā. Tepat līdzās. Arī vietā, kur upuris aiz loga, kad pēc vairākiem mēnešiem no galvas tiek noņemts maiss, pamana trolejbusa pieturā stāvošus cilvēkus. Bet viņam šausmas turpinās. Tāpat kā daudziem.

Pēc Krievijas iebrukuma Austrumukrainā 2014. gadā rakstnieks un žurnālists Staņislavs Asejevs (Станіслав Володимирович Асєєв, 1989) palika okupētajā Donbasā un ar pseidonīmu «Vasins» dažādiem medijiem rakstīja par tur notiekošo. 2017. gadā prokrieviskās Doneckas «tautas republikas» varas pārstāvji viņu nelikumīgi ieslodzīja un divarpus gadus viņš pavadīja ellē zemes virsū — Izolācijā, kur piedzīvoja spīdzināšanu un necilvēcīgu apiešanos. 21. gadsimta eiropietim šī grāmata atklāj neiedomājami baisu pieredzi un brīdinājumu, par kuru nevaram izlikties nezinām. (Rudīte Kalpiņa).

Šī grāmata ir par ļaunumu, kas iemiesojies Izolācijā — koncentrācijas nometnē, kas izveidota bijušajā padomju laika rūpnīcā Doneckā. Ja šo ļaunumu neapturēs, par tādu nometni var kļūt visa Ukraina un arī Eiropa. Izolācija nav nejaušība, tā ir sistēmas spogulis, un sistēmai ir konkrēts vārds — «krievu pasaule». 2022. gadā pēc Krievijas turpinātā kara Ukrainā Izolācija pārņēma Buču, Mariupoli, Hersonu, Izjumu. Tā laužas uz Odesu un Mikolajivu. Draud Varšavai un Baltijai, somiem un zviedriem. Visur, kur krievi ir ieņēmuši ukraiņu zemi, dzird par vienu un to pašu — «tautas ienaidnieku» spīdzināšanu un filtrācijas nometnēm. (Staņislavs Asejevs)

Grāmatas autora, Ukrainas krieva, uzskatu sistēma ir apmetusi 180 grādu lielu loku.

Šīs grāmatas manuskripts pirmo reizi tika atsūtīts ar sociālo tīklu starpniecību – 2021. gada 24. februārī. Tieši gadu pirms Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā. Kāds parūpējās, lai sūtītais nekavējoties tiktu dzēsts no sociālajiem tīkliem. Manuskripts devās uz Latvijas izdevniecību vēl un vēlreiz – pa dažādiem ceļiem, arī Ukrainas pazīstamākais rakstnieks, Lielbritānijas PEN kluba ukraiņu nodaļas prezidents Andrejs Kurkovs Londonas grāmatu tirgū, izdzirdot, ka latviski tiks tulkota Staņislava Asejeva grāmata teica: “Tas ir tieši tas, ko šodien noteikti jāizdod. Visā Eiropā”.(Inguna Ula Cepīte)